Atpakaļ trasē

Jau pāris dienas esmu sastopams Valmieras trasē uz velosipēda. Tas nozīmē ,ka beidzot esmu atsācis trenēties. Protams, ir vēl daži vingrinājumi, kuros jūtu plecu, bet domāju, ka sāku jau redzēt gaismu tuneļa galā. Vienīgais, kas man nepatīk, ka dažos lēcienos man saiet nedaudz šķībi, jo neapzinoties nedaudz saudzēju to plecu. Bet ar to tikšu galā, tas ir tikai laika jautājums. Dēļ tās ilgās nebraukāšanās esmu atguvis arī savu veco stīvumu. Tā kā būs nedaudz jāpasvīst treniņos, lai viss nostātos atpakaļ vecajās sliedēs. Bet tas noteikti nebūs tik grūti kā valdībai pieņemt budžeta grozījumus!

Protams, sekoju līdzi mūsu daiļavām uz basketbola laukuma. Prieks, ka Latvija uzņēmās šo pasākumu un ka nenobijās no krīzes. Pats arī biju vienā spēlē. Pret Slovākiju laikam... Mēroju garo ceļu līdz Rīgai, lai redzētu kārtējo uzvaru, bet šoreiz nekā! Pirmais zaudējums turnīrā. Nekas, bet atmosfēra tiešām laba, skatītāju salīdzinoši daudz. Bet ar Rīgas Dinamo spēlēm gan nevarēja salīdzināt... Kārtējo reizi pierādījās, ka hokejs ir otrs populārākais sporta veids Latvijā aiz BMX! Vienīgais, kas man likās mazliet stulbi, ka pretējās tribīnēs sēdēja Valdis ar kundzi un Premjerministrs... Šaubos vai šādā brīdī, kad viņi mēģina nogalināt pensionārus, būtu viņiem mierīgi jāsēž un jāpriecājas par spēli!?! Lai iet strādāt labāk!!! Un vēl mani satrauc, ka Rīgā drīzumā plīvos karogi, kuros būs manāmi nepatīkami simboli...sirpis un āmurs! Laikam rīdzinieki vēlās kļūt par maskaviešiem! Good job!

Drīzumā klāt vasaras jaukākie svētki Jāņi. Tā kā esmu sportists, tad alutiņu ļaušu nogaršot kādam citam, bet savu atspērienu gan centīšos nodemonstrēt lecot pāri ugunskuram!

KK